Jūras ekonomika Baltijas jūras reģionā ir ļoti svarīga tēma, taču tai ir arī vides izaicinājumi. Šī plašā ūdenstilpe, kas atrodas pašā Ziemeļeiropas centrā, jau sen ir bijusi stratēģisks starptautiskās tirdzniecības, zvejniecības, rūpniecības un transporta krustojums. Tomēr šī intensīvā ekonomiskā darbība rada arvien lielākas bažas par vides degradāciju.

Šeit ir neliels, neizsmeļošs pārskats par katras Baltijas jūras piekrastes valsts jūrniecības aktivitātēm.

Vācija izmanto savu piekrasti gar Baltijas jūru, lai attīstītu plaukstošus jūrniecības pasākumus. Pludmales tūrismam ir izšķiroša nozīme, jo populārās pludmales un kūrorti piesaista atpūtniekus, kas meklē atpūtu pie jūras. Turklāt Vācija ir mājvieta plaukstošai piekrastes ķīmiskajai rūpniecībai, kas sniedz ieguldījumu ekonomikā, ražojot un eksportējot rūpnieciskās ķīmiskās vielas.
Vācija arī izceļas ar saviem centieniem jūras izpētē un vides monitoringā, pētot Baltijas jūras jūras ekosistēmu un izveidojot monitoringa sistēmas ūdens kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Attiecībā uz dabas aizsardzības aktivitātēm Vācija ir apņēmusies aizsargāt aizsargājamās jūras teritorijas un piekrastes ekosistēmas, veidojot rezervātus un nacionālos parkus, tādējādi sniedzot ieguldījumu Baltijas jūras unikālās floras un faunas saglabāšanā.

Dānija pozicionē sevi kā pasaules līderi jūrniecības tehnoloģiju jomā, jo īpaši kuģu būvē un ostu automatizācijā. Valsts izceļas arī jūras vēja enerģijas jomā, jo Baltijas jūrā esošie vēja parki nodrošina tīru elektroenerģiju ne tikai Dānijai, bet arī tās kaimiņvalstīm.
Dānija nodarbojas arī ar jūras inženierzinātnēm, aktīvi piedaloties jūras vēja parku būvniecībā un uzstādīšanā. Valstij ir vadošā loma jūras atjaunojamās enerģijas attīstībā un inovācijā.
Dānija kā piekrastes valsts savos ūdeņos regulāri rīko burāšanas sacensības un citus ūdens sporta veidus, piesaistot dalībniekus un skatītājus no visas pasaules.

Zviedrija ar savām bagātajām jūrniecības tradīcijām izceļas ar vairākām galvenajām jūrniecības aktivitātēm. Valsts ir nozīmīgs spēlētājs jūras transportā, un ostas kalpo kā būtiski starptautiskās tirdzniecības vārti. Zviedrija ir arī līderis jūrniecības tehnoloģiju jomā, tostarp kuģu būvē, kas vērsta uz videi draudzīgu un energoefektīvu kuģu izstrādi. Šī kuģu būves pieredze ietver videi draudzīgāku zvejas laivu un zemas emisijas kravas kuģu projektēšanu.
Turklāt Zviedrija aktīvi iesaistās jūras izpētē, koncentrējoties uz jūras ekosistēmu, bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu izpēti Baltijas jūrā. Šis pētījums palīdz labāk izprast vides problēmas un jūras resursu saglabāšanu.
Runājot par vides aizsardzību, Zviedrija īsteno stingrus pasākumus, lai samazinātu piesārņojumu Baltijas jūrā, veicinātu jūras resursu ilgtspējību un saglabātu piekrastes ekosistēmas, demonstrējot savu apņemšanos jūras saglabāšanā.

Somija ir izcila kuģu būvē, kur atrodas tādas būvētavas kā Meyer Turku, kas būvē kruīza kuģus slaveniem uzņēmumiem. Šie kruīza kuģi ir slaveni ar savu kvalitāti un novatorisko dizainu. Turklāt Somija izceļas zivsaimniecībā, izmantojot Baltijas jūras jūras resursus, lai nodrošinātu augstas kvalitātes jūras velšu produktus starptautiskajos tirgos.
Attiecībā uz jūras vides aizsardzību Somija veic nozīmīgus pasākumus, lai samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu, uzlabotu ūdens kvalitāti un saglabātu jūras ekosistēmas. Šie centieni palīdz saglabāt ekoloģisko līdzsvaru reģionā.
Somija piedāvā arī daudz iespēju atpūtai un ūdens aktivitātēm, pateicoties tās tūkstošiem ezeru un skaistajai piekrastei, kas piesaista āra entuziastus un tūristus, kas meklē jūras piedzīvojumus.

Krievija ir lielākais naftas un gāzes ražotājs jūrā, un tās ieguves platformas atrodas Baltijas jūrā. Turklāt Krievijā ir kuģu būvētavas, kas būvē kuģus, tostarp militāros kuģus.
Krievija arī veic izpēti un izpēti, lai identificētu un izmantotu citus jūras resursus Baltijas jūrā, piemēram, derīgos izrakteņus un būvmateriālus.
Runājot par jūrniecības izglītību, Krievija ir atzīta par savām jūrniecības izglītības un apmācības iestādēm, tādējādi ražojot kompetentus jūrniekus, inženierus un speciālistus jūrniecības nozarei.
Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūrā ietver jūras spēku mācības, gaisa patrulēšanu, novērošanas operācijas un karakuģu izvietošanu. Šīs aktivitātes bieži tiek uzskatītas par varas izpausmēm un dažkārt tiek kritizētas par to tuvumu Baltijas un citu NATO dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem.

Igaunija izceļas ar savu pieredzi jūrniecības tehnoloģijās, īpaši navigācijas sistēmās un jūras novērošanā. Valstij ir liela osta Tallinā, kas atvieglo tirdzniecību un preču transportu. Jūras tūrisms aug arī Igaunijas piekrastē, piedāvājot kruīzu un ūdens aktivitāšu piedāvājumus.
Attiecībā uz jūras vides izpēti un monitoringu Igaunija veic pētījumus par ūdens kvalitāti, jūras ekosistēmām un klimata pārmaiņu ietekmi Baltijas jūrā.
Igaunijas pludmales un salas piedāvā daudzas iespējas piekrastes atpūtas aktivitātēm, tostarp peldēšanai, burāšanai, atpūtas makšķerēšanai un putnu vērošanai, piesaistot dabas mīļotājus un jūras piedzīvojumu meklētājus.

Latvija gūst labumu no tās galvenās ostas Rīgas, kurai ir galvenā loma reģionālajā tirdzniecībā, veicinot preču importu un eksportu. Valstī ir arī spēcīga zvejniecības un jūras velšu pārstrādes nozare, kas veicina vietējo ekonomiku un nodrošina eksportu uz citām valstīm.
Attiecībā uz jūrniecības izglītību Latvija piedāvā jūrniecības izglītības un apmācības programmas, lai sagatavotu kompetentus speciālistus navigācijas, kuģošanas drošības un jūras resursu pārvaldības jomās.
Latvija ir iesaistījusies arī ekosistēmu saglabāšanas projektos, veidojot rezervātus un nacionālos parkus Baltijas jūras jūras floras un faunas saglabāšanai.

Lietuva paļaujas uz Klaipēdas ostu, kas ir svarīgs piekļuves punkts Baltijas jūras tirgiem, kas atvieglo starptautisko tirdzniecību un preču transportu. Valsts arī pievēršas jūras vēja enerģijai, būvē vēja parkus, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības un gūtu papildu ieņēmumus.
Papildus Klaipēdas ostai un jūras vēja enerģijai Lietuva aktīvi darbojas arī kuģu būvē, tai ir kuģu būvētavas, kas būvē un remontē dažāda izmēra laivas un kuģus.
Lietuva piedāvā jūrniecības izglītības programmas, lai apmācītu topošos jūrniekus un jūrniecības nozares profesionāļus. Turklāt valsts piedalās projektos, kuru mērķis ir saglabāt jūras floru un faunu, atjaunot piekrastes biotopus un veicināt jūras resursu ilgtspējību.

Polijai ir būtiska nozīme jūras transportā, pateicoties tās stratēģiskajām ostām, piemēram, Gdaņska, Gdiņa un Ščecina. Šīs ostas kalpo kā galvenie starptautiskās tirdzniecības mezgli, atvieglojot preču importu un eksportu. Tikmēr Polijas Baltijas jūras piekraste ir populārs tūristu galamērķis ar plaukstošiem piejūras kūrortiem, kas veicina piekrastes tūrisma sektoru.
Papildus šīm aktivitātēm Polija attīsta arī akvakultūru Baltijas jūrā, audzējot zivis un jūras veltes, piemēram, mīdijas un austeres. Šī prakse atbalsta reģiona jūras velšu piegādi.
Polija demonstrē savu jūrniecības mantojumu, saglabājot vecus kuģus, bākas un vēsturiskas vietas gar tās piekrasti, sniedzot vēstures un jūrniecības mantojuma entuziastiem bagātinošu pieredzi.